Logo
LSDSP

Dienas jautājums

Atbalstītāji

Veselības aprūpe interešu krustugunīs RSS

Margarita Krauča, veselības aprūpes vadības speciāliste , MBA

Veselība – katra cilvēka lielākā bagātība. Tādēļ tā ir neaizskarama gan no juridiskās gan ētiskā, gan morālā viedokļa. Veselības aprūpes pakalpojumi būtu valstī jāsaņem visiem vienlīdzīgi un taisnīgi.

Diemžēl Latvijā, lai gan tā atzīst šos demokrātiskos principus par vienu no fundamentāliem pamatakmeņiem, ar to realizāciju neveicas jau ilgus gadus.

Latvijas medicīna un haoss – tā ir rūgta dzīves patiesība, jo šobrīd mūsu valstī katrs pacients vai potenciālais pacients baidās no nezināšanas, vai saņems medicīnisko palīdzību laikā, ja būs jāmeklē ārsta palīdzība.

Tajā pašā laikā medicīnas darbinieki ir norūpējušies par savām darba vietām un darba apmaksu, vai varēs saglabāt savu kvalifikāciju un nodrošināt ģimeni ar elementārām nepieciešamībām.
Kā viens, tā otrs ir Veselības ministrijas darba rezultāts.

Vai ministrija ir pakārtojusi savu darbu galvenajam virsmērķim un apakšmērķiem, grūti spriest, jo publiski tie nodefinēti nav. Ar atsevišķiem plāniem iepazīties var, bet arī tie ir mainīgi un maz saprotami.
2008. gadā Veselības Obligātās Apdrošināšanas Valsts Aģentūra ( VOAVA) veikusi pētījumu ‘’Iedzīvotāju apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas iespējām’’. Pētījumā analizētas 994 iedzīvotāju intervijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem .

Atsevišķi pētījuma rezultāti, kas raksturo veselības aprūpes situāciju šobrīd un dod pamatojumu mērķu izvirzīšanai turpmākai darbībai:
- 27% iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav apmeklējuši savu ģimenes ārstu;
- biežāk ārstu apmeklē cilvēki ar zemākiem ienākumiem, lauku rajonu iedzīvotāji, kā arī Latgales reģiona iedzīvotāji, retāk – cilvēki, kuri dzīvo Rīgā;
- 86 % pēdējā gada laikā neārstējās slimnīcā;
- tie, kas apmeklē ģimenes ārstu bieži, norāda arī uz lielākām problēmām ar sabiedrisko transportu nokļūt tuvākajā ārstniecības iestādē;
- tie, kas bieži apmeklē ārstus – speciālistus, biežāk norāda, ka viņiem nācies atteikties no ārsta apmeklējuma slimības gadījumā, jo pietrūcis naudas;
- 36% novērtē iespējas Latvijā saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pie ģimenes ārstiem, ārstiem – speciālistiem un slimnīcās drīzāk kā sliktas (25%) vai sliktas (11%);
- jo biežāk tiek apmeklēts ārsts, jo lielāka varbūtība, ka saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus būs zemāka iespēja;
- 56% atzīmē, ka iespējas saņemt veselības aprūpes valsts apmaksātos pakalpojumus pēdējā gada laikā, situācijā, kad ir jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, ir sliktas (35%) vai drīzāk sliktas (21%);
- iespēju saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, maksājot par tiem vairāk par 150,oo Ls , atzīmē kā sliktu 10%, drīzāk sliktu-7%, šādu summu maksājuši 5% pacientu;
- iespēju saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus atkarībā no sabiedriskā transporta pieejamības ( grūti pieejams) līdz tuvākajai medicīnas iestādei, kā sliktas novērtē 22%, drīzāk sliktu 17%;
- kā citas problēmas min : galvenokārt rindas, ārstu attieksmes problēmas  (paviršība, nelaipnība, rupjība, vienaldzība, birokrātisms), augstas pakalpojumu un zāļu izmaksas;
- ar ģimenes ārstiem drīzāk neapmierināti vai pilnībā neapmierināti 16% iedzīvotāju.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji ļoti reti ir informēti par veselības aprūpes sistēmas finansējuma principiem [109. lpp].

Izvērtējot augstāk minēto, kā arī darba pieredzē uzkrāto un analizēto, lai sakārtotu veselības aprūpes sistēmu, būtu jāņem vērā, ka ar medicīnu saistītas
sekojošas interešu grupas:
 Pacienti – viņu interesēs nepieciešamības gadījumā saņemt savlaicīgu, kvalitatīvu, atbilstoši problēmai un tuvāk dzīves vietai veselības aprūpi, līdzmaksājuma gadījumā – samaksāt spējīgu un nopirkt spējīgu zāļu cenu.
 Ārsti – viņu interesēs iegūt atbilstošu izglītību, līdzvērtīgu ES un citu attīstīto valstu kolēģiem, labi aprīkota un apmaksāta darba vieta, iespējas papildus izglītībai.
 Pašvaldība - tās interesēs ir darbspējīgs, apmierināts, vērtību ražojošs iedzīvotājs, pēc iespējas vairāk darba vietu un mazāks iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība.
 Valdība - tās interesēs mazāki izdevumi veselības aprūpei , veselāki iedzīvotāji - IKP ražotāji, laba, efektīva veselības aprūpes sistēmas organizācija un pārraudzība valstī.
 Zāļu ražotāji – viņu interesēs iegūt maksimālu peļņu uz slimo cilvēku rēķina.

Pēdējo interešu grupu gribētos pievienot pie valdības interesēm ar citu tekstu: nodrošināt iedzīvotājus ar pieejamiem (samaksājamiem) medikamentiem, medicīnisko aprīkojumu un tehnoloģijām, jo ļoti neētiski ir iedzīvoties uz nevarīgu, slimu cilvēku rēķina.

Vai ir iespējams šīs intereses satuvināt vienu otrai, lai visi būtu gandarīti? Tas būtu profesionāļu darbs. Šajā procesā jāpiedalās pārstāvjiem no visām interesentu grupām. Pirms dokumentam dod likuma spēku, tas jāapspriež forumā. Dokumenta izpildei būtu jāseko kontrolējošām institūcijām, kas regulāri informētu par esošo situāciju un dotu priekšlikumus darba uzlabošanai attiecīgajā sektorā. Tā kā šajā procesā tiek iesaistītas visas nozares un ministrijas, kuras ir politiķu pārraudzībā, tad politiskajiem spēkiem ir iespēja sevi pierādīt pozitīvākajā gala rezultātā. Vai nodrošinājuši visus iedzīvotājus ar pieejamu transportu un ceļiem, informāciju par veselības aprūpes iespējām, nopērkamām zālēm, ārstiem, māsām, slimnīcām, rehabilitāciju utt.

Tātad ar ko būtu jāsāk?
1) Jāapzina tās vietas reģionos, kur ir apgrūtināta transporta pieejamība, un cik cilvēku tas skar?
2) Pašvaldībās jāizveido iedzīvotāju saraksti, kuriem nav pieejami saziņas līdzekļi.
3) Atbilstoši saslimstības struktūrai jāapzina veselības aprūpes pakalpojuma veidi un apjomi katrā teritorijā.
4) Ārstu un speciālistu sagatavošanu, pārkvalifikāciju un nodrošinājumu jāplāno adekvāti pieprasījumam atbilstošajā teritorijā.
5) Jāapzina reģionu medicīniskā aprīkojuma un tehnoloģiju atbilstība  saslimstības struktūrai un apjomam.
6) Jāizstrādā sadarbības koordinācijas shēma veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas pēctecībai, ņemot vērā visus veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējus, ar kuriem Veselības norēķinu centram (VNC) noslēgts līgums, lai pacients varētu saņemt savlaicīgu, nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu līdz stāvoklim, kad nepastāv draudi invalidizācijai.Akūta slimība – ārstēšana- rehabilitācija – ‘’follow –up’’jeb novērošana - viss noteiktajos termiņos, negaidot kvotas iespējas.
7) Jāapzina iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem ( iedzīvotāji zem vidējā ienākuma) nepieciešamo pirmās medicīniskās palīdzības medikamentu pirktspēja vai arī iekļaut tos reāli aprēķinātajā iztikas minimumā.
8) Jāsagatavo mērķa sasniegšanas uzdevumu plāns un jāiesniedz to Ministru kabinetā apstiprināšanai.
Šobrīd darāmie darbi:
1) Ņemot vērā to, ka vairāk par tūkstoti medicīnas darbinieku paliek bez darba,- ierobežot valsts finansēta ģimenes ārsta pacientu skaitu – ne vairāk par 1600. Būtu labāka pieejamība pie ģimenes ārsta, mazinātos rindas un uzlabotos veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāte.
2) Rast motivāciju bez darba esošam speciālistam strādāt valsts teritorijās, kur ir pieprasījums pēc tā pakalpojuma.
3) Pārskatīt ārstniecības iestāžu ņemto kredītu ar valsts galvojumu summu nepieciešamību atbilstību pašreizējiem apstākļiem un līguma nosacījumu izmaiņu iespēju .
4) Pašvaldībām nodrošināt iedzīvotājus ar pietiekamu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu iespējām.
5) Slimnīcu struktūru sakārtot atbilstoši pieprasījumam pēc palīdzības veida. Nav obligāti jāparedz noteiktais dzemdību vai operāciju skaits speciālistam vienā stacionārā, lai tas saglabātu kvalifikāciju. Pieredzi var apgūt un pavairot stažējoties citā augstāka līmeņa stacionārā vai izveidot rotācijas ( īslaicīga darba prakse citā vietā, mainoties ar kolēģi) principu. Darba vides dažādība veicinās speciālista kvalifikāciju.
6) Veselības ministrijā pie nozares normatīvo dokumentu izstrādes, analīzes un plānošanas jāstrādā speciālistiem ar medicīnas izglītību, izņemot lietvedību, personāldaļu un juridisko daļu, kur var strādāt arī jurists un cits speciālists. Veselības ministrijā nav realizētas visas iespējas racionālā un ekonomiskā darbinieku izmantošanā.

Diskutējamie jautājumi īstermiņā.
Rīgas iedzīvotājus kvalitatīvi spētu apkalpot divas lielas daudzprofīla slimnīcas, ja ņem vērā to, ka tikai 14% iedzīvotāju izmanto stacionāro palīdzību. Cits jautājums ir lauku rajonos, jo, diemžēl, Latvijas ceļi neder kvalitatīviem un ātriem pārvadājumiem. Rezultātā pacientu transportēšanas laikā apdraudēts tiek gan pacients, gan ārsti, kas piedalās transportēšanā, un, protams, pats transports. Būtu jāieklausās iedzīvotājos , kuru interesēs tas ir.

Kā viens no svarīgiem aspektiem, ko nepieciešams šobrīd pārdomāt, ir jauna veida medicīniskās aprūpes sistēmas izveide. Varētu piekrist viedoklim, ka pilnībā medicīnas aprūpes izdevumi būtu jāsedz pašiem tiem cilvēkiem, kas nav nodokļu maksātāji un neveic sociālās iemaksas, lai gan pēc likuma tiem būtu tas jādara. Šobrīd veidojas situācija, ka nodokļu maksātājs maksā par veselības pakalpojumu gan sev, gan par personu, kas nodokļus nemaksā. Informāciju tehnoloģijas laikmetā kopumā nav grūti ieviest sistēmu, kur katram cilvēkam, kas nāk pie ārsta, pēc viņa dokumentu personu datiem varētu noskaidrot, vai šī persona veikusi sociālās iemaksas. Ja neesi maksājis un vajag ārsta konsultāciju,- maksā pilnu summu vai vismaz 50%. Šajā kategorijā nevar iekļaut tos, kas nav spējīgi strādāt vai ir uzturami. Pretējā gadījumā, ja valsts to nespēj nodrošināt, ir jautājums par šāda nodokļa pamatotību. Tādējādi, ja netiktu izmainīta sistēma vispār , tad vismaz tiktu ievērots princips - viens likums viena taisnība visiem. Protams, būtu labi noskaidrot, kāpēc, ja cilvēks strādā, viņš nemaksā nodokļus, bet, ja cilvēkam vienkārši nav darba, par viņu maksā sociālais dienests. Ir pienācis laiks visu sakārtot, jo mēs nevaram atļauties dzīvot uz citu, t.sk. mūsu mazbērnu parāda rēķina. Katram iedzīvotājam jāsaņem valsts apdrošināšanas polise ( vai vaučers) par konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu, kuru izsniedz ņemot vērā personas nodokļu nomaksu vai valsts apmaksāto no kopējā budžeta.

*Rakstā izmantots materiāls no VOAVA veiktā pētījuma 2008.gadā ‘’Iedzīvotāju apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas iespējām’’[133 lpp.]

 

Izsaki savu viedokli
«Atpakaļ